Jānis Pāvils II (1920 – 2005).

Pirms 40 gadiem kardinālu konklāvā Vatikānā pēc divu dienu apspriedes un astoņām balsošanas reizēm par jauno Romas pāvestu ievēlēja 58 gadus veco Krakovas arhibīskapu Karolu Vojtilu. Par Vojtilu bija 75 no 111 kardināliem. Jānis Pāvils II kļuva par pirmo katoļu baznīcas galvu, kas nebija itālis, kopš 1523. gada. Tā bija sensācija, taču no Krakovas strādnieka ģimenes nākušais garīdznieks, kurš turklāt pārstāvēja komunistisku valsti – Poliju, arī tālākajā savā darbībā lauza vienu iesīkstējušu priekšstatu aiz otra. Jau ievēlēšanas brīdī viņš tika raksturots kā “sociāli progresīvs un teoloģiski konservatīvs”. Harismātiskais un jauneklīgais Jānis Pāvils II brīvi runāja itāļu, franču valodā un daļēji angliski, viņš uzsvēra, ka “nevajag baidīties iet tautā”, ignorējot Vatikāna tradīcijas, brīvi komunicēja ar žurnālistiem un labprāt devās pusdienās ārpus savas mītnes, ko pāvesti līdz tam bija darījuši ļoti reti. Pat tas, ka viņš pa dienu atvēra un turēja vaļā savu apartamentu logus, bija sensācija. Jāņa Pāvila II nopelns citstarp ir būtiska katolicisma attiecību uzlabošana ar citām pasaules reliģijām. Viņš savu pilnvaru laikā apceļoja 129 pasaules valstis, ieskaitot Latviju, un tādējādi kļuva par vienu no to valstu līderiem vēsturē, kas ceļojuši visvairāk, savu cilvēcisko īpašību dēļ būdams autoritāte ne tikai ticīgo vidū. Uzskata, ka Jāņa Pāvila II personība un vēstījumi deva nozīmīgu ieguldījumu komunistisko diktatūru sagraušanā Austrumeiropā 80. gadu beigās.