Pirms 40 gadiem, 1973. gada 15. jūlijā, Rīgā sākās XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kuru oficiālais nosaukums tolaik skanēja: PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Dziesmu svētku simtgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki.

Lasītākie

Ak, skaistā jaunība! Seši apģērba krāsu toņi, kas palīdzēs jums izskatīties dažus gadus jaunākam

“Valsts “pārvaldei” vajadzētu degt zilās ugunīs!” Lato Lapsa esot atklājis informāciju par milzīgu naudas summu izšķiešanu uz valsts aizsardzības rēķina

Kokteilis

Mīla ar Venti bija tikai “šovs”? Magone atklāj patieso iemeslu, kāpēc pametusi “Slavenības. Bez filtra” 10

Lasīt citas ziņas

Tie ilga līdz 22. jūlijam un, neskatoties uz varas mēģinājumiem tos atšķaidīt ar padomju piedevām un reveransiem “brālīgo republiku” kultūras virzienā, notika lielā patriotiskā pacilātībā. To gaitā debitēja pirmā sieviete virsdiriģente – Ausma Derkēvica. Pārsteigums bija arī Rīgas 6. vidusskolas kokļu ansamblis, kura sniegums, kā uzskata, ievadīja kokles renesansi. Toties kritiku tā laika “Literatūrā un Mākslā” izpelnījās pūtēji. Svētku laikā 21. jūlijā Rīgā Viesturdārzā atklāja Dziesmu svētku simtgadei veltīto memoriālo ansambli, bet pašu Viesturdārzu oficiāli pārsauca par Dziesmusvētku parku.