“Šogad Barkavā iegūta laba latvāņu raža.” Kā pirms 50 gadiem Latvijā jūsmoja par latvāņiem 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 50 gadiem Latvijas PSR Gulbenes rajona laikraksts “Dzirkstele” jūsmoja: “Latvānis, ilggadīgs skābbarībai izmantojams augs, mūsu rajonā “ieceļoja” pirms astoņiem gadiem no Komi APSR. Kopš tā laika Barkavas padomju saimniecības laukos tam ierādīta paliekoša vieta.
Šogad latvāņu lauki, atskaitot sēklu ieguves platību, jau aizņem 30 hektāru. Barkavieši ir vienīgie, kas mūsu rajonā audzē latvāņus. Par to lietderīgumu, it īpaši nobarojamo lopu ēdināšanai, nav šaubu.
Latvāņu lauki neprasa nekādu lielo kopšanu, kā vien normālu minerālmēslu devu pavasarī, toties dod divas ražas, jo atāls bieži pārsniedz metra garumu un abu pļāvumu raža izdevīgās vasarās ļauj iegūt pat 900 līdz 1000 centneru zaļās masas no hektāra.
Latvāņi satur daudz cukura, tādēļ zaļā masa labi ieskābst.
Skābējot tiem liek klāt salmus, jo augi ir ļoti sulīgi. Latvāņi iegūst arvien lielāku popularitāti.
Barkavas sovhozā to sēklas jau iegādājušās ne tikai daudzas mūsu republikas, bet arī citu brālīgo republiku saimniecības.
Tanī pašā laikā mūsu rajona saimniecību speciālisti uz latvāņiem noraugās vienaldzīgi, lai gan kūdrainu, ar mitrumu bagātu lauku, kādos latvāņi labprāt aug, netrūkst nevienā saimniecībā. Arī sēklas iespējams iegādāties pietiekamā daudzumā.
Šogad Barkavā iegūta laba latvāņu raža. Kaut gan pieturējās pārāk sauss laiks, augi sasniedza 3,5 metru garumu. Pirmais pļāvums deva 500 centneru masas no hektāra.”
Mūsdienās, kā zināms, Latvijā šo augu neviens vairs par derīgu neuzskata. Tas kā invazīvā suga nodara kaitējumu videi, cilvēku veselībai un rada ekonomiskos zaudējumus.
Pērn Sosnovska latvāņi Latvijā bija aizaudzējuši 10,8 tūkstošu ha lielu platību.
