1968. gada 26. martā. Cenzūras aktivizēšanās kultūrā 3
Pirms 50 gadiem Latvijas Kompartijas centrālkomitejas biroja sēdē pieņēma lēmumu “Par Latvijas PSR Kultūras ministrijas trūkumiem teātru repertuāra veidošanā”.
Šī un citu sēdē pieņemto konceptuālo ilgtermiņa iedarbības lēmumu mērķis bija nepieļaut padomju tanku apspiestā “Prāgas pavasara” ietekmes iekļūšanu Latvijas PSR kultūrā.
Kā “ideoloģiski kaitīga” tika aizliegta, piemēram, Laimoņa Pura luga “Redzēt jūru” Drāmas (Nacionālajā) teātrī. Tā jau vairākkārt bija izrādīta skatītāju pilnā zālē, bet modrajiem ideoloģijas uzraugiem nepatika, ka darbība notiek Sibīrijā, starp latviešiem, turklāt arī lugas tēli neatbilda padomju cilvēka modelim. Kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs par savām “kļūdām”, tādu lugu pieļaujot, saņēma kompartijas vadības rājienu. Vēl aizliegta tika Rolanda Kalniņa kinofilma “Četri balti krekli” (“Elpojiet dziļi”).
“Šeit princips tāds pats. Radošajā darbībā izbēgt no valsts iestāžu kontroles. Parādīt, ka biedri, kas sēž augšā un kontrolē, visi ir muļķi un nejēgas. Mēs neesam pret nejēgu kritiku, ja tādi ir vadošajās organizācijās. Bet nevar kritiku attiecināt uz padomju valsts pamatiem visā valsts mērogā,” sēdē paziņoja Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Strautmanis.
Minētās apspriedes uzņemtā kursa sekas bija vēršanās pret dzejnieci Vizmu Belševicu 1969. gadā. Viņas dzejojumā “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” paustie lāsti svešzemniekiem partijniekiem pamatoti šķita pārāk divdomīgi. Tāpat nežēlastībā krita “politiski nenobriedušais” rakstnieks Alberts Bels, kurš Latvijas PSR rakstnieku sapulcē ar kompartijas aktīva piedalīšanos 1968. gada nogalē atļāvās atklāti protestēt pret cenzūru.
Šajā vilnī no ierobežojumiem cieta arī Imants Auziņš un Imants Ziedonis.
