Aizkraukle (Stučka) kļūst par pilsētu

Pirms 50 gadiem Latvijas PSR Ministru Padome paziņoja par piecu jaunu rajonu izveidi, tajā skaitā par Stučkas rajona ar administratīvo centru Stučkā. Jaunās pilsētas kodolu veidoja Pļaviņu HES būvnieku ciemats – līdz pilsētas statusa piešķiršanai saukts par Pētera Stučkas ciematu. To savulaik veidoja tiešā spēkstacijas tuvumā, pāris kilometrus no Aizkraukles stacijas. No ideoloģiskā viedokļa Stučkai, uzbūvētai klajā laukā, vajadzēja kļūt par padomju paraugpilsētu, jo ne velti tai deva 1919. gada latviešu lielinieku vadītāja vārdu. Latvijas PSR vadība 60. – 70. gadu runās allaž uzsvēra pilsētas internacionālo raksturu, norādot, ka tajā dzīvo 20 tautību ļaudis, kas pārstāv “padomju saimi”, kura palīdzējusi būvēt Pļaviņu HES. Atmodas laikā vēsturiskajā vietvārdā par Aizkraukli pārsauktā pilsēta latviešu īpatsvara ziņā tomēr mūsdienās ir viena no līderēm. Dibināšanas brīdī pilsētā bija ap 6000 iedzīvotāju (2016. gadā ap 7700, no kuriem ap 5000 latvieši). Padomju propaganda lepojās, ka jau 1969. gadā Stučkā tapusi pirmā deviņstāvu dzīvojamā ēka – tas, ka pilsētu varēja sajaukt ar kādu no Rīgas mikrorajoniem, nešķita problēma, tāpat kā apstāklis, ka vēl līdz 80. gadu sākumam iebraucējam tur nebija lāgā kur paēst pusdienas.