Pirms 50 gadiem, 1964. gada 6. augustā, ASV mežu dienesta ļaudis un pētnieki pie Vīlerpīka kalna Nevadas štata austrumos zinātniskos nolūkos nozāģēja līdz šim vecāko zināmo mūsu planētas koku un vienlaikus arī vecāko dzīvo organismu – seno priedi (”Pinus longaeva” – latīn.), sauktu par Prometeju.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Brīdī, kad koks krita, bija zināms, ka tas ir vairāk nekā 4000 gadu sens, taču vēlāk noskaidrojās, ka Prometejs audzis ap 5000 gadu. Par precīzu tā vecumu zinātnieki strīdas, tomēr vienojušies, ka minētajai priedei bijuši vismaz 4862 gadi. Prometeja nozāģēšana ir ļoti pretrunīgi vērtēts pasākums, kaut neapstrīdami, ka zinātnei tas bija ārkārtīgi svarīgi, lai izpētītu tūkstošgadīgos gadskārtu riņķus un līdz ar to konstatētu klimata izmaiņu gaitu. Tāpat uzskata, ka Prometeja bojāeja pievērsa sabiedrības uzmanību tūkstošgadīgo seno priežu audzēm Nevadā un veicināja to aizsardzību.