Pirms 50 gadiem, 1963. gada 29. janvārī, Francijas prezidenta Šarla de Golla veto pārtrauca sarunas par Lielbritānijas pievienošanos Eiropas Ekonomiskajai Kopienai (EEK), kas bija Eiropas Savienības priekšgājēja.

Lasītākie

Kokteilis

Kā zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

Kokteilis

Aunam olu kultenis, Vēžiem – mīksti vārītas. Kāda veida brokastu olas ir atbilstošas tavai zodiaka zīmei

Lasīt citas ziņas

De Golls nekad neslēpa negatīvo attieksmi pret britu dalību EEK, taču Londonā negaidīja, ka Francijas prezidents “nē” pateiks atklāti, TV kameru priekšā, kā tas bija noticis preses konferencē Parīzē jau 14. janvārī. Ģenerālis apsūdzēja Lielbritāniju, ka tā nemaz nevēloties pievienoties “stiprai Eiropai” un kā salu valstij tai esot no kontinentālās Eiropas atšķirīgas ekonomiskās intereses. De Golla lielākās bažas saistījās ar Lielbritānijas un ASV ciešajām saitēm. Briti viņa acīs bija amerikāņu ietekmes “Trojas zirgs” Eiropā. Otrs atteikuma iemesls bija bažas no britu konkurences brīvā tirgus apstākļos, īpaši lauksaimniecības jomā.

1967. gadā Šarls de Golls veto Lielbritānijai EEK atkārtoja, un pozitīvu atbildi briti saņēma tikai 1969. gadā, kad spītīgais francūzis vairs nebija pie varas.