Pirms 50 gadiem avīze ”Rīgas Balss” rakstīja: ”Katru dienu Pikperu dzīvoklī Vairogu 26 vērojama aizkustinoša ģimenes idille. Dzīvokļa saimniece Anna Pikpere izgatavo mākslīgās rozes. Viņa to dara ļoti veikli. Vasarā viņa savā zemes gabalā audzē dzīvus paraugus, kurus pārdod.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

Lasīt citas ziņas

Līdzās mājas saimniecei iekārtojies viņas vecākais dēls Elmārs. Viņš meistaro abažūrus. Viņiem pretī, apsējis priekš­autu, sēž Jēkabs Pikperis ar lielu sarkankoka vāzi rokā. Pieredzējušais galdnieks, pastrādājis savā darbnīcā, mājās ražojumu noslīpē. Ārā varēja plosīties putenis vai vētra, ģimene nebēdāja: visu produkciju tā pārdeva pati savā bodītē, kas Annai Pikperei piederēja Centrālajā kolhozu tirgū.” Piebildis, ka Pikperiem reiz piederējis trīsstāvu nams un mēbeļu darb­nīca, feļetona autors dod negaidītu, taču laika garam atbilstošu šīs ģimenes vērtējumu: ”Padomju cilvēki pašaizliedzīgi strādā. Viņu dzīvi apgaismo ideāli, kas ierakstīti komunisma cēlāju morāles principu kodeksā. Taču brīžiem vēl daudzbalsīgajā darba himnā kā asa disonanse ieskanas alkatīgo privātuzņēmēju pīkstoņa.” Feļetonu tā arī sauc: ”Žurku pīkstoņa”.