Pirms 60 gadiem Rīgā atklāja Medicīnas vēstures muzeju. Kāpēc daļa eksponātu palika bez anotācijām? 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1961. gada 20. jūlijā. Medicīnas vēstures muzeja atklāšana
Pirms 60 gadiem Rīgā, Antonijas (tolaik Leona Paegles) ielā 1, ēkā, kurā iepriekš bija atradušās Lietuvas un Beļģijas vēstniecības, bet pēc tam Latvijas Komjaunatnes centrālkomiteja, apmeklētājiem durvis vēra Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs (MVM) – viens no bagātīgākajiem šāda profila muzejiem pasaulē.
Muzeja pamatā bija profesora Paula Stradiņa visu mūžu vāktā ar medicīnu saistīto priekšmetu kolekcija.
Latvijas PSR Ministru padome lēmumu par muzeja dibināšanu pieņēma vēl 1957. gadā, kad profesors kolekciju dāvināja valstij, taču īstenošana neritēja tik ātri, turklāt profesors Stradiņš, kurš sākumā pats bija aktīvi palīdzējis organizatoriskos darbos un eksponātu aprakstīšanā, 1958. gada 14. augustā nomira.
Daļa eksponātu palika bez anotācijām.
Atvēršanas brīdī muzejam bija sešas padomju laika izpratnei atbilstošas nodaļas: medicīna pirmatnējās kopienas iekārtā, medicīna feodālisma, buržuāziskās iekārtas laikā, farmācijas vēsture, medicīna padomju varas gados un medicīnas attīstība Baltijas valstīs, ar to gan domājot Latvijas PSR.
Sākotnējais krājuma stāvoklis – 12 300 dažādu priekšmetu un 9000 senu medicīniska satura grāmatu (mūsdienās MVM krājumā vairāk nekā 190 tūkstoši vienību).
Stāstot par to, kā muzejam sākotnēji trūcis, muzeja direktore Herta Hanzena atklāšanas brīdī padomju presē minēja, ka “vajadzēja dažādus materiālus, kas liecinātu par partijas un valdības gādību un rūpēm par darba cilvēku”.
Kas attiecās uz tābrīža nākotnes iecerēm, tad plānoja “izveidot eksponātus par medicīnu koloniālās zemēs salīdzinājumā ar straujo medicīnas attīstību mūsu valsts austrumu tautu zemēs”.
