Foto – LETA

Pirms 60 gadiem avīze “Cīņa” ziņoja: “Parādījies bīstams kartupeļu kaitēklis. Augustā Liepājas ezera dienvidaustrumu galā, Otaņķos, atrasts kartupeļu lapgrauža savairošanās perēklis. Atrasti kā kāpuri, tā arī augsnē kūniņas.” Tā bija pirmā reize, kad Latvijas teritorijā konstatēja kartupeļu lapgraužus jeb Kolorādo vaboles. No Amerikas nākušais kaitēklis kopā ar importētajiem kartupeļiem kuģos Eiropu sasniedza ap 1877. gadu. 20. gadsimta gaitā tas ieviesās Francijā, Beļģijā un Vācijā, taču Baltijas jūras reģionu sasniedza vien 50. gadu otrajā pusē. Liepājas rajona kolhoza “Arājs” laukos Kolorādo vabole 1958. gada augustā acīmredzot bija nonākusi no Lietuvas, kur to konstatēja jau jūlijā. Perēkli pie Liepājas iznīcināja un dažus gadus šķita, ka būs miers, taču vabole pa to laiku pārņēma Kaļiņingradas apgabalu, Lietuvu un Baltkrieviju. No pēdējās tā 60. gadu sākumā ieceļoja Daugavpils un Krāslavas rajonā. Vaboļu invāzijai palīdzēja kā vēji, tā jūra, kas tās izskaloja piekrastes rajonos. Arī laika apstākļi pārziemošanai lapgrauzim bija labvēlīgi. Latvijas PSR rajonu prese 1958. gada augustā vērsās pie iedzīvotājiem ar aicinājumu: “Visu pilsoņu pienākums nelaist šo bīstamo kaitēkli uz republikas kartupeļu laukiem. Savlaicīga kartupeļu lapgrauža atrašana palīdzēs sekmīgi cīnīties ar to.” Galvenā Kolorādo vaboles apkarošanas metode bija manuāli – nolasot vaboles un kāpurus ar rokām. 1966. gadā Latvijā lapgrauža perēkļus jau konstatēja 11 rajonos, 215 apdzīvotās vietās. Bet 1971. gadā par Kolorādo vaboli jau runā kā par visā republikā plaši izplatītu kaitēkli.