Aina Briseles EXPO un “Atomiums”.

Pirms 60 gadiem Briselē atklāja 30. Vispasaules izstādi – pirmo pēc Otrā pasaules kara beigām, pirmo šāda veida globālo izstādi, ko sāka saīsināti saukt par EXPO. Pasākums ar 48 valstu līdzdalību atspoguļoja cilvēces ilgas pēc jaunas, cerību pilnas mierlaika dzīves, pēc strauja tehniskā progresa, pēc Visuma iekarošanas un kodolenerģijas kā visu problēmu atrisinātājas. Paviljonu būve Heiseles parkā, ap 200 ha platībā vairākus kilometrus no Briseles centra, bija uzsākta pirms trim gadiem. Par izstādes simbolu kļuva beļģu arhitektu brāļu Andrē un Žana Polaku radītais “Atomiums” – no deviņām lodēm sastāvoša būve kā atomu ēras simbols. Katra lode ir 18 m diametrā. Kopā tās attēlo metāla kristālisko režģi, atomu izkārtojumu 165 miljardu palielinājumā. Lodēs iekārtoja zāles, kuru ekspozīcija iepazīstināja ar kodolzinātnes sasniegumiem. Unikālais “Atomiums” mūsdienās ir viena no nedaudzajām saglabātajām šīs izstādes būvēm. Tā kļuvusi par vienu no Briseles simboliem. Katra valsts izmantoja izstādi, lai propagandētu savus saimnieciskos un kultūras dzīves panākumus. Visizteiktāk to darīja PSRS. Tās milzīgo paviljonu Rietumos gan kritizēja un atzina par neglītu – iedēvēja par “apgāzto ledusskapi”. “Apgāztajā ledusskapī” bija atsevišķu padomju republiku, tajā skaitā Latvijas PSR, ekspozīcijas. VEF radioaparāti un radiolas Briselē savā jomā saņēma augstāko apbalvojumu – “Grandprix”. Apmeklētāju interese par Briseles “EXPO-58” bija milzīga. Līdz slēgšanai 19. oktobrī to apmeklēja vairāk nekā 41 miljons interesentu.