Foto: Shutterstock

1953. gada 25. aprīlī 0

Pirms 60 gadiem, 1953. gada 25. aprīlī, divi britu bioķīmiķi Frensiss Kriks un Džeims Votsons zinātnes žurnālā “Nature” publicēja rakstu “Molecular Structure of Nucleic Acids: A Structure for Deoxyribose Nucleic Acid” jeb “Nukleīnskābju molekulārā struktūra: dezoksiribonuklenīskābes (DNS) struktūra”.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3
Krimināls
Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!
Kokteilis
Aunam olu kultenis, Vēžiem – mīksti vārītas. Kāda veida brokastu olas ir atbilstošas tavai zodiaka zīmei
Lasīt citas ziņas

Šajā tikai lappusi aizpildošajā publikācijā pirmo reizi tika pavēstīts, ka dzīvā organisma ģenētisko kodu nesošajai DNS ir spirālveida struktūra. Precīzāk, to veido dubulta spirāle no divām nukleotīdu ķēdēm. Abas spirāles viena pie otras turas ar ūdeņraža saites palīdzību, kas veidojas starp noteiktām slāpekļa bāzēm. Abi zinātnieki to bija konstatējuši pētījumos tā paša gada 28. februārī. Atklājums, kas 1962. gadā nopelnīja Nobela prēmiju, bija īsta revolūcija bioķīmijā. Kriks un Votsons izskaidroja, kādā veidā DNS tiek nodots no šūnas šūnai, no paaudzes uz paaudzi, saglabājot iedzimtību.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.