1953. gada 13. janvārī. “Ārstu – slepkavu lieta” 9
Viesutrs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 70 gadiem PSRS centrālais laikraksts “Pravda” publicēja ievadrakstu “Neģēlīgi spiegi un slepkavas medicīnas profesoru maskās”, kas aizsāka tā saukto ārstu – slepkavu lietu. Šoreiz par Staļina paranojas upuriem bija izvēlēta ebreju inteliģence, kuru esot sakūdījuši “angļu un amerikāņu imperiālisti”. Aģentūras TASS paziņojumā bija sacīts, ka arestēti deviņi “sazvērnieki, teroristiskas grupas locekļi”. Tie visi bija augsti kvalificēti mediķi, kas nodarbojās ar Kremļa nomenklatūras augstākā ešelona ārstniecību. Tikai divi no šīs grupas nebija ebreji. Viņu aresti notika jau 1951.–1952. gadā, un TASS ziņā minētā bija tikai daļa no daudzkārt lielākās represēto “ārstu – slepkavu” grupas. Skaitījās, ka viņi visi saistīti ar “starptautisko ebreju buržuāzisko nacionālistu organizāciju “Joint”, kuru radījis amerikāņu izlūkdienests, lai it kā sniegtu materiālo palīdzību ebrejiem citās valstīs”. Antisemītisma uzliesmojums bija tikai viena Staļina paranojas izsauktā murga šķautne. Mūsdienās uzskata, ka Staļins gatavojās trešajam pasaules karam un amerikāņu, kā arī britu “kara kurinātāju” piesaukšana, kuri it kā esot “par dolāriem un mārciņām” uzpirkuši “ārstu bandu”, lai tā nodarbotos ar kaitniecību, indētu PSRS vadību un spiegotu, iespējams, bija domāta kā iegansts situācijas eskalācijai. Staļins, kurš personīgi kontrolēja kampaņu, padomju represīvo orgānu vadītājiem pieprasīja, lai no arestētajiem izsistu liecības ne tik daudz par viņu medicīnisko “kaitniecību”, cik par “spiegošanu un terorismu”. Šī versija neizslēdz vēl vienu “ārstu – slepkavu” lietas aspektu – iespējams, tika gatavots jauns deportāciju vilnis. Šoreiz uz Sibīriju sūtīt bija domāts pārsvarā ebrejus. Par laimi, 1953. gada 5. martā diktators nomira, bet 4. aprīlī “ārstu – slepkavu” lietu oficiāli izbeidza, visus tajā arestētos atbrīvojot un atjaunojot amatos.
