Leģionāru diena Rīgā.
Leģionāru diena Rīgā.
Arhīva foto

Pirms 70 gadiem pieņemts lēmums par Leģionāru piemiņas dienas atzīmēšanu 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pirms 70 gadiem Londonā “Daugavas vanagu” valdes divu dienu ilgās sapulces gaitā pēc pulkveža Viļa Januma ierosinājuma pieņēma lēmumu turpmāk 16. martu atzīmēt kā Latviešu leģiona piemiņas dienu.

“Daugavas vanagi” trimdā bija veidojusies kā organizācija, kuras uzdevumos bija sniegt materiālo un garīgo atbalstu bijušajiem latviešu leģionāriem, viņu ģimenes locekļiem un veidot sociālās palīdzības un atbalsta sistēmu pēc Otrā pasaules kara svešumā nonākušajiem trimdas latviešiem vispār.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēlme pēc konkrētas piemiņas dienas atbilda tā brīža trimdas kopienas nepieciešamībai veidot savu identitāti un sociālo atmiņu. Tā kā 6. martu vēl kopš 20.–30. gadu Latvijas laikiem atzīmēja kā pulkveža Oskara Kalpaka nāves dienu, pamazām šīs svinības saplūda un tika atzīmētas vienā reizē.

Tie bija klusi svētki, kurus ievadīja dievkalpojums, klusuma brīdis, karavīru kapu apmeklējums, koncerts un nobeigumā saviesīgā daļa, jo tas tomēr bija iemesls trimdiniekiem satikties.

Laikabiedri atceras, ka pirmajās reizēs 16. marts bijis kluss un skumjš. 60.–70. gados leģiona piemiņas diena jau ieguvusi rituāla raksturu un leģionāri tajā cildināti kā varoņi.

Latvijā publiski 16. martu pirmo reizi atzīmēja 1990. gadā ar gājienu uz Brāļu kapiem. Tiesa, bija mēģinājums piemiņas brīdi Brāļu kapos rīkot arī 1989. gadā, taču tad to neļāva padomju milicija.

SAISTĪTIE RAKSTI