Pirms 70 gadiem ASV stājās spēkā prezidenta Harija Trumena jūlija beigās parakstītais “Nacionālās drošības akts”, kas paredzēja virkni izmaiņu ASV armijā un drošības struktūrās. Viens no dokumenta punktiem noteica, ka dibināma Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) – ASV vēsturē pirmā ārējās izlūkošanas struktūra, kuras uzdevums bija vākt uz valsts drošību attiecināmu izlūkinformāciju arī miera laikā. Spert tādu soli amerikāņus spieda bēdīgā Otrā pasaules kara pieredze, kad Japānas aviācijas uzlidojums ASV flotes bāzei Pērlharborā 1941. gadā izrādījās pilnīgi negaidīts. Drīz pēc tam ASV prezidents Franklins Rūzvelts bija devis rīkojumu kara apstākļos izveidot “Stratēģisko dienestu pārvaldi” jeb angliskajā saīsinājumā OSS. CIP uzskatāma par OSS mantinieci. Sākotnēji tā nodarbojās tikai ar dažādas informācijas apkopošanu un analīzi, bet pati ar ziņu iegūšanu nenodarbojās. Tikai 1948. gada jūnijā tika izdota direktīva, kas ļāva īstenot slepenas operācijas pret PSRS un citām “naidīgām ārvalstīm vai grupējumiem”. Padomju propagandas daudzinātais jēdziens “CIP aģents” apritē plaši sāka parādīties tikai 60. gadu sākumā, jo agrīnā CIP faktiski bija diezgan vāja struktūra, kas piedzīvoja daudzas neveiksmes. Viena no pirmajām veiksmīgajām operācijām bija pilsonisko partiju finansēšana 1948. gada vēlēšanās Itālijā, kur izdevās mazināt PSRS balstīto komunistu ietekmi.