Pirms 70 gadiem, 1944. gada 16. jūlijā, PSRS armija dienvidaustrumos no Krāslavas pārgāja Latvijas robežu.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Sarkanās armijas rindās karojošā 130. latviešu strēlnieku korpusa pirmās vienības Latvijas teritorijā nonāca 18. jūlijā pie Šķaunes. Igors Briežkalns rakstīja: “Strēlnieki Latvijas sasniegšanu atceras kā neaizmirstamāko brīdi mūžā, daudzi nometās ceļos un skūpstīja zemi.” Apmēram ap šo pašu laiku uz Latviju atkāpās arī latviešu leģiona vienības no Veļikajas upes pozīcijām. Atkāpšanās gaitā kaujā pie Mozuļiem leģionāri cieta lielus zaudējumus – krita ap 300 vīru un aptuveni tikpat nonāca padomju gūstā. No dienvidiem padomju armija turpināja uzbrukumus Jelgavas, Bauskas, Tukuma virzienā. Jau jūlijā sākās steidzīgs darbs, lai ieņemtajā zemē izveidotu padomju varas orgānus. Pašu latviešu komunistu bija pārāk maz, tāpēc piesaistīja “biedrus” no Krievijas un citām republikām. Līdz 1944. gada augusta sākumam Latgale bija pilnībā ieņemta.