Pirms 70 gadiem, 1944. gada 13. oktobrī, padomju karaspēks pa Brīvības ielu bez kaujas ienāca vācu atstātajā Rīgā.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Veselam

21. gadsimta sērga – resnās zarnas divertikuloze. Kas tas ir, kas to skar un kādos gadījumos draud arī tev?

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Lasīt citas ziņas

Pilsētai laimējās iztikt bez ielu kaujām. Vācieši tomēr saspridzināja Daugavas krastmalu, tiltus, pasta un telegrāfa ēku, kā arī sabojāja pilsētas dzīvei svarīgākās komunikācijas. Nodega Romas viesnīca tagadējās viesnīcas ”Rīga” vietā. No padomju artilērijas vai aviācijas gāja bojā elitārais piecstāvu īres nams Brīvības un Miera ielas stūrī. Šī vieta joprojām tukša. Tikai sev vien zināmu iemeslu dēļ padomju virspavēlniecība neļāva pirmajām Rīgā ienākt latviešu strēlnieku daļām, kaut tās atradās pilsētas pievārtē. Bijušais 308. latviešu strēlnieku divīzijas virsnieks Igors Briežkalns atmiņās raksta: ”Strēlnieki bija noskaņoti enerģiski uzbrukt Rīgas virzienā. Tomēr 12. oktobrī 130. latviešu strēlnieku korpuss, atrodoties dažus kilometrus no Ķekavas, pavisam negaidīti tika pagriezts Olaines virzienā.”