1942. gada 19. augustā. Djepes katastrofa 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem agrā rītā vairāk nekā 6000 Rietumu sabiedroto valstu karavīru, pārsvarā kanādieši, sāka izsēšanās operāciju pie Ziemeļfrancijas ostas pilsētas Djepes.
Operācijas “Jubileja” uzdevums bija uz 24 stundām ieņemt Djepi, sagraut vācu aizsardzības struktūras un ostas būves, savākt izlūkinformāciju un tad pāri Lamanšam evakuēties atpakaļ uz Angliju.
Veiksmes gadījumā desantoperācijai vajadzēja celt sabiedroto morāli un nodemonstrēt Staļinam rietumnieku gatavību atvērt otro fronti. Taču pieredzes trūkums un apstāklis, ka vāciešiem jau bija informācija par Djepē gaidāmo, visu izvērta katastrofā.
Daļu desantkuģu sašāva. Ap 60% desanta karavīru krita, tika ievainoti vai nonāca gūstā. Tanki un bruņutehnika, kuru nelielos daudzumos izsēdināja no desantkuģiem, iestiga pludmales smiltīs un oļos un līdz iekšzemei lāgā netika.
Britu gaisa spēki zaudēja 106 lidmašīnas, kamēr vācieši tikai 48. Ņemot vērā negaidīti lielos zaudējumus, operāciju pēc mazāk nekā sešām stundām atcēla un uzsāka atkāpšanos.
Praktiski neviens no ieplānotajiem kaujas uzdevumiem netika veikts. Tomēr britu premjers Vinstons Čērčils un arī citas atbildīgās amatpersonas vēlāk atmiņās uzsvēra, ka Djepē iegūtā rūgtā pieredze atsvērusi zaudējumus.
Divus gadus vēlāk tas ļāva veiksmīgi īstenot desantoperāciju Normandijā.
Pirmkārt, sabiedrotie saprata, ka nav obligāti jāuzbrūk kādai ostai, ka uguns atbalstam no gaisa un kuģiem jābūt ievērojami lielākam, ka tehnikai jābūt daudz sagatavotākai konkrētās vietas ģeoloģijai un reljefam un uzbrukumam jābūt negaidītam, izvairoties no frontāliem uzbrukumiem nocietinājumiem.
Savukārt vācieši Djepi plaši izmantoja savai propagandai, izplatot maldīgu priekšstatu, ka no sabiedrotajiem nav īpaši jābaidās.
