Pirms 80 gadiem publicēts aicinājums atjaunot “boļševiku” un “žīdu komisāru” sagrautos pieminekļus 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem vācu okupācijas laika laikraksts “Tēvija” publicēja aicinājumu bez autora paraksta atjaunot “boļševiku” un “žīdu komisāru” sagrautos pieminekļus. Ar to bija domāts 1939. gadā Rēzeknē atklātais piemineklis Latgales atbrīvotājiem “Vienoti Latvijai” jeb “Latgales Māra” un piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos.
Abiem bija lemts divreiz kļūt par padomju režīma vandālisma upuri. Latgales Māru gāza naktī uz 1940. gada 6. novembri pēc Rēzeknes komunistiskās partijas aicinājuma. Kā runā, komunistu dusmas galvenokārt izsaucis krusts sievietes tēla rokās.
Savukārt bronzas partizānu Balvos bez īpaša pamatojuma no postamenta norāva 1941. gada 5. aprīlī. “Tēvija” apgalvoja, ka tēls pēc tam vilkts pa ielu un vēl sabojājis bruģa klājumu, radot grūtības pašiem gāzējiem.
Tā kā Latvijas neatkarības cīņas un valstiskuma idejas nacistu okupācijas laikā atklāti pieminēt nedrīkstēja, pieminekļu atjaunošanu pamatoja ar to, ka abi pēc būtības bija veltīti uzvarai pār lieliniekiem.
Kā rakstīja “Tēvija”: “Ne vien Latgales, bet arī visas latviešu sabiedrības pienākums ir rūpēties, lai šie skaistie pieminekļi atkal tiktu nostādīti savās goda vietās un paustu nākamajām paaudzēm mūsu latviešu tautas cīņas un uzvaras pret niknāko ienaidnieku – boļševikiem.”
Gan Latgales Māru gan Balvu partizānu tiešām atjaunoja 1943. gadā. Taču to mūžs bija īss – otrreizēja nopostīšana notika attiecīgi 1950. gadā un 1944. gada vasarā. Mūsdienu Latgales Māra savā vietā, nomainot V. I. Ļeņina tēlu, atgriezās 1992. gadā, bet piemineklis Latgales partizāniem – 1993. gadā.
