Helmuts Šenks kļuva par pirmo aviatoru pasaulē, kurš savas dzīvības glābšanai izmantoja katapultēšanos pilota krēslā no kabīnes 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem nacistiskās Vācijas lidotājs izmēģinātājs Helmuts Šenks kļuva par pirmo aviatoru pasaulē, kurš savas dzīvības glābšanai izmantoja katapultēšanos pilota krēslā no kabīnes – mūsdienu aviācijā ierastu praksi.
Līdz tam lidotājiem, lai glābtos no sašauta vai tehniskas ķibeles piemeklēta lidaparāta, bija jāspēj izdarīt to pašu spēkiem. Kad sākās eksperimentālo reaktīvo iznīcinātāju izstrāde, kļuva skaidrs, ka, lidojot ar ātrumu 800–900 km/h, tas vairs nebūs iespējams.
Pie katapultēšanās tehnoloģijām ar saspiestu gaisu Otrā pasaules kara priekšvakarā un kara gaitā vienlaikus slepeni strādāja gan Vācijas aviobūvētāji “Heinkel”, gan zviedru “SAAB”.
Pirmā lidmašīna, kurā to iemontēja, bija 1940. gadā uzbūvētais prototips “Heinkel He 280”. Tas bija arī pirmais ar diviem reaktīvajiem dzinējiem apgādātais iznīcinātājs pasaulē, kas gan tālāk par dažiem eksperimentāliem modeļiem netika, jo konstruktori nespēja novērst defektus.
Arī Šenka katapultēšanās notika ne tāpēc, ka tā būtu paredzēts, bet tādēļ, ka izmēģinājuma laikā 2400 metru augstumā slapja sniegputeņa apstākļos lidaparāta kabīne un mēraparatūra apledoja.
Pilots saprata, ka vairs nespēj kontrolēt notiekošo, un veiksmīgi pameta lidmašīnu. Pēc gada “Heinkel” reaktīvo programmu slēdza. Otrā pasaules kara beigās par sērijveidā ražoto Vācijas aviācijā kļuva konkurentu izstrādātais līdzinieks “Messerschmitt Me.262”. Arī tas neiztika bez pilota sēdekļa katapultas.
