Britu “komando” vācu okupētās Norvēģijas salās veica vienu no slavenākajām militārajām operācijām 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1941. gada 4. martā. Operācija “Claymore”
Pirms 80 gadiem britu īpašo uzdevumu vienība jeb “komando” vācu okupētās Norvēģijas piekrastes Lofotu salās agrā rītā veica vienu no pirmajām un slavenākajām operācijām, kam turklāt bija tālejošas sekas uz turpmāko karadarbību.
Pasākums “Claymore” (sens skotu zobena paveids) tika īstenots ar mērķi iznīcināt Lofotu salās esošo zivju eļļas un glicerīna rūpnīcu, jo šīs vielas nacistiem bija nepieciešamas militārās tehnikas smērvielu izgatavošanā.
Krastā kopumā izcēlās ap 500 britu un 52 norvēģu karavīri.
Ap 200 vīru vācu garnizons tika pārsteigts un neizrādīja gandrīz nekādu pretestību, līdz ar to britiem un norvēģiem nebija zaudējumu.
Operācijā tika uzspridzinātas divas rūpnīcas, aizdedzinātas tvertnes ar 3600 tonnām zivju eļļas un glicerīna, nogremdēti desmit vācu izmantoti kuģi.
Pats vērtīgākais ieguvums bija rotora mehānisms no vācu šifrēšanas aparāta “Enigma”, kā arī kodu grāmata, kuru atrada uz vācu krasta apsardzes kuģa “Krebs”.
Aizvesti uz Londonu, šie ieguvumi vairākus mēnešus palīdzēja britiem atšifrēt vācu zemūdeņu saziņu, kā arī “Enigmas” darbību principā.
Operācija “Claymore” noslēdzās tās pašas dienas plkst. 13, kad kuģi ar britu un norvēģu desantu, vācu karagūstekņiem un 300 norvēģu brīvprātīgajiem, kas bija izlēmuši piebiedroties sabiedrotajiem, devās atpakaļceļā.
Vācieši pēc šī pasākuma bija spiesti turpmāk pievērst Norvēģijas aizsardzībai daudz lielāku uzmanību un turēt tur lielākus spēkus, kas nozīmēja, ka tos nevarēja izmantot citās frontēs.
