“Kauņas slaktiņš” – cilvēku upuru skaita ziņā traģiskākais notikums visā holokausta vēsturē Lietuvā 16
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem Kauņas geto, ko nacisti bija ierīkojuši ebreju apdzīvotajā pilsētas rajonā Viljampolē, sākās tā sauktā Lielā akcija jeb “Kauņas slaktiņš” – cilvēku upuru skaita ziņā traģiskākais notikums visā holokausta vēsturē Lietuvā.
Pulksten sešos no rīta geto centrālajā “Demokrātu” laukumā tika sapulcināti ap 30 tūkstoši iemītnieki, bet dažas stundas vēlāk sākās tā sauktā “selekcija”, ko vadīja Kauņas pilsētas vācu administrācijā “ebreju jautājumā” pilnvarotās SS un slepenpolicijas gestapo amatpersonas.
Gestapo virsnieks Helmuts Rauka personīgi no sanākušajiem atlasīja tos, kurus neuzskatīja par darbspējīgiem, par tādiem, kas tikai veicinot geto pārapdzīvotību.
Selekcija ilga līdz vēlam vakaram. Daļai ebreju ļāva palikt geto, bet aptuveni 9200 atlasītos agrā 29. oktobra rītā aizveda nošaut uz Kauņas IX fortu, kur cara, pirmskara Lietuvas laikos un arī padomju okupācijas pirmajā posmā bija atradies cietums.
Nogalināto ķermeņus sagrūda pirms tam sagatavotās bedrēs. Vienā dienā nonāvēja 2007 ebreju vīriešus, 2920 sievietes un 4273 bērnus.
Skaits ir tik precīzi zināms tādēļ, ka Kauņas vācu drošības policijas un SD komandieris Karls Jēgers to vēlāk minēja atskaitē priekšniecībai.
Nošaušanu nacisti uzticēja īpašajai vācu šāvēju komandai “Einsatzkommando 3”, kas holokausta laikā operatīvi tika pārsviesta no vienas eksekūcijas vietas uz otru.
Ebreju geto un nošaušanas vietas apsardzi veica lietuviešu palīgpolicisti.
Kauņas geto ebreju nogalināšana bija notikusi gan pirms tam, gan turpinājās arī vēlāk, tomēr noslepkavoto cilvēku skaita ziņā vienā dienā šī bija lielākā.
