“Bismarck” pazuda okeānā līdz ar 2104 apkalpes locekļiem. Kā britu flote nogremdēja lielāko karakuģi pasaulē 27
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1941. gada 27. maijā. Pasaulē lielākā karakuģa gals
Pirms 80 gadiem ap plkst. 8 rītā Ziemeļatlantijā, vairāk nekā 1200 km attālumā no Francijas krastiem notika viena no leģendārākajām Otrā pasaules kara jūras kaujām – britu flotei izdevās nogremdēt tolaik lielāko un modernāko karakuģi pasaulē, nacistiskās Vācijas līnijkuģi “Bismarck”.
251 m garais un ar pilnu lādiņu gandrīz 60 tūkstošu tonnu ūdensizspaida kuģis bija sūtīts apdraudēt kara materiālu piegādes konvojus Atlantijas okeānā, taču briti laikus pamanīja “Bismarck” un sāka medības.
Tiesa, sākotnēji tās bija traģiskas pašiem medniekiem, jo dažas dienas iepriekš jūras kaujā Dāņu šaurumā starp Grenlandi un Islandi vāciešiem izdevās iznīcināt angļu kreiseri “Hood”, no kura 1418 cilvēku komandas izglābās tikai trīs.
Tomēr “Bismarck” šajā kaujā guva nopietnus bojājumus, kas samazināja tā gaitu un manevrēšanas iespējas.
Ar astoņiem 380 mm lielgabaliem apbruņotajam milzenim nācās uzņemt kursu uz vācu okupēto Franciju, lai dotos remontā.
Šajā ceļā tas tika notverts. 44 minūtes ilgajā apšaudē ar skaitliski pārāko britu floti viens pēc otra no ierindas tika izsisti “Bismarck” artilērijas torņi, uguns vadības punkti, gāja bojā vairākums komandsastāva.
Flotes vēsturnieki vēl tagad strīdas, vai līnijkuģi nogremdēja angļu torpēdas un šāviņi vai tā bija pašiznīcināšanās, jo īsi pirms liktenīgā brīža bija dota komanda apkalpei pamest kuģi un sagatavot to uzspridzināšanai.
Fakts ir tas, ka plkst. 10.39 “Bismarck” pazuda okeānā līdz ar 2104 apkalpes locekļiem. Angļi izglāba 111 vīrus.
Pēc šī sāpīgā notikuma nacistiskās Vācijas vadība nolēma atteikties no kuģu lietošanas Atlantijas ūdensceļu apdraudēšanā un koncentrējās uz zemūdeņu karu.
