Padomju pilsoņiem brīvprātīgā piespiedu kārtā par daļu savas algas bija jāiegādājas valsts obligācijas 13
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem PSRS, tajā skaitā Latvijas PSR, prese publicēja padomju valdības lēmumu par “Trešās piecgades valsts aizņēmuma izlaidumu”.
Tas nozīmēja, ka padomju pilsoņiem brīvprātīgā piespiedu kārtā par daļu savas algas bija jāiegādājas valsts obligācijas.
Kā bija teikts paziņojumā: “Nolūkā piesaistīt iedzīvotāju ietaupījumus saimnieciski kulturālās celtniecības, valsts rezervju pastiprināšanai un Padomju Savienības aizsardzības varenības tālākas nostiprināšanas uzdevumu pildīšanai.”
Tamlīdzīgas naudas atņemšanas operācijas iedzīvotājiem PSRS jau bija notikušas vairākkārt, un tās turpinājās arī pēc kara.
Faktiski piespiedu parakstīšanās uz iekšējiem aizņēmumiem bija ekspropriācijas forma. Okupētās Latvijas iedzīvotāji ar to saskārās pirmo reizi un izjuta īpaši sāpīgi.
Bija pagājuši vien pāris mēnešu kopš marta beigām, kad par anulētu tika pasludināts lats un naudas reformas ietvaros par labu valstij konfiscēja visus banku un krājkašu noguldījumus, kas lielāki par 1000 rubļiem/latiem.
Turklāt režīms pieprasīja, lai iedzīvotāji no algas daļas šķirtos ar prieku un “patriotisku sajūsmu”.
“Tagad katrs darba cilvēks šo savu iespēju izlietos ar lielāko prieku, apzinādamies, ka tas ir patriotisks darbs, ka tas veicina sociālistiskās dzimtenes uzplaukumu, ka tas padara mūs neuzvaramus,” tā “Cīņa”.
Valdības lēmums noteica, ka aizņēmuma dzēšana notiks pēc 1961. gada, un valsts solīja 4%, taču realitātē ne par šo, ne arī vēlākajiem aizņēmumiem iedzīvotāji savu naudu neatguva, nerunājot nemaz par procentiem.
Ja PSRS pastāvēšanas laikā kaut kas arī tika izmaksāts, tad devalvācijas agrākos rubļus jau bija padarījusi par kapeikām.
