1940. gada 30. jūnijā. Vācu armija uz britu zemes 0
Pirms 80 gadiem Vācijas armija sāka Lielbritānijai piederošo Normandijas salu okupāciju – tuvu Francijas krastiem esošais arhipelāgs, kurā lielākās ir Džērsijas, Gērnsijas, Oldernijas un Sarkas salas, kļuva par vienīgo Lielbritānijas daļu, ko Otrā pasaules kara laikā kontrolēja vācieši.
Nekādu kauju par salām nebija, jo tās tika steigā evakuētas, un prom devās ne tikai Anglijas armijas garnizoni, bet arī daļa iedzīvotāju. Piemēram, no Gērnsijas evakuēja 5000 skolēnu un 12 tūkstošus pieaugušo, bet lielākā daļa izlēma palikt. Vācu kara aviācija, nezinot par salu demilitarizāciju, bombardēja Gērnsijas un Džērsijas salu ostas, nogalinot 44 saliniekus.
Tikai pēc tam atklājās, ka briti ir prom un nekādu pretestību izrādīt neviens negrasās. Vācieši Normandijas salas uzskatīja par svarīgu tā sauktā Atlantijas vaļņa elementu, tādēļ kara gaitā tās tika spēcīgi nocietinātas kā aizsardzības punkts pret gaidāmo sabiedroto invāziju kontinentālajā Eiropā.
Bunkuru un klinšu tuneļu būvē nodarbināja ap 16 tūkstošus ievesto vergstrādnieku, pārsvarā no vācu okupētas PSRS daļas. Lēš, ka aptuveni 700 cilvēku gāja bojā, taču precīzi tas nav nosakāms, jo visu nometņu dokumentācija tika iznīcināta.
Bruņotas pretestības kustības salās nebija, un to arī būtu grūti organizēt, ņemot vērā, ka teritorijas ziņā nelielais, izolētais arhipelāgs bija pilns ar vācu karavīriem – viens vācietis uz diviem saliniekiem. Jebkurš sabotāžas akts saliniekiem dārgi maksātu un būtu bezjēdzīgs.
Kaut salās iesūtītie britu izlūki tika atbalstīti, galvenais vietējo ļaužu uzdevums bija vienkārši pārdzīvot karu. Iespaidīgo nocietinājumu dēļ sabiedrotie nemēģināja salas atbrīvot militārā operācijā, un tās atgriezās zem britu kroņa tikai pēc Vācijas kapitulācijas.
