“Jūs domājat, ka tie ir mūsu draugi?” Rīgā ierodas okupācijas “režisors” 1
Pirms 80 gadiem vakarā ar ātrvilcienu no Maskavas Rīgā ieradās Staļina sūtītais Latvijas padomiskotājs, PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks, daudzu 1937./1938. gada Lielā terora politisko paraugprāvu vadītājs, ģenerālprokurors Andrejs Višinskis.
Latviju nepietika okupēt militāri – vēl vajadzēja radīt iespaidu, ka te viss notiek saskaņā ar “tautas gribu”, sastādot jaunu “valdību”, ievēlot “Tautas Saeimu” un tā tālāk.
Šo Staļina polittehnoloģijas procesu Latvijā kūrēja Višinskis, Igaunijā Andrejs Ždanovs, Lietuvā Vladimirs Dekanozovs.
Sociāldemokrāts Klāvs Lorencs, kam tobrīd gan bija ilūzijas par notiekošo, vēlāk atmiņās rakstīja: “Atminoties tās liktenīgās dienas, kā arī A. Višinska uzstāšanos un darbību Latvijā, man neviļus ataust atmiņā ministru prezidenta adjutanta pulkveža Lūkina daži nostāsti par Višinska apciemojumiem valdības mājā.
Jau iebraukšanas dienas vakarā Višinskis ieradies vizītē pie “prezidenta” Ulmaņa. Ar izdabīgu uzmanību un sevišķu goda parādīšanu Višinskis ievērojis visu “prezidentam” piekrītošu etiķeti un katrā vārdā pastrīpojis “prezidenta” tituli.
Ar reveransiem, palocīšanos un augsto titulējumu Višinskis spēlējis uz Ulmaņa godkārības stīgām, glaimojot viņa patmīlībai. Višinskis liekulīgi nostājies vienlīdztiesīgu pušu lomā, kur abi partneri uz vienas kājas stāv, ar vienādām tiesībām runā un spriež.
Jau pie pirmām sastapšanām skarts nākošais valdības sastāvs.
Šinī sakarā Ulmanis naivi piebildis: “Jums jau še tik daudz labu draugu, kā Buševics, Menders, Lorencs, Bastjānis u. c., ka sastādīt valdību nebūs nekādu grūtību.”
Uz to Višinskis savilcis ironisku smīnu un noteicis: “Jūs domājat, ka tie ir mūsu draugi?” – un licis saprast, ka tā ir dziļa maldīšanās.
Pie kam šīs sarunās apzinīgi maldinot savu partneri, Višinskis apgalvojis, ka pie valdības sastāva noteikšanas svarīgs vārds piekritīs pašam “prezidentam”.” (Lorencs konsekventi vārdu “prezidents” attiecībā uz Kārli Ulmani licis pēdiņās. – Red.)
