Pirms 80 gadiem kaujās par Britāniju notika vissīvākās gaisa cīņas starp britu un nacistiskās Vācijas kara aviāciju 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem kaujās par Britāniju notika vissīvākās gaisa cīņas starp britu un nacistiskās Vācijas kara aviāciju. Vēsturē šī diena palikusi ar nosaukumu “The Hardest day” jeb “Visgrūtākā diena”, un to atzīmē arī kā lielāko gaisa kauju tā brīža militārajā vēsturē.
Abas puses šajā dienā cieta vissmagākos zaudējumus kaujās par Britāniju, kas bija sākušās ar regulāriem vācu uzlidojumiem Anglijas pilsētām un stratēģiskajiem objektiem 10. jūlijā un noslēdzās oktobra beigās, kad Hitlers saprata, ka gaisa karā britus uzvarēt nespēs.
Vācu plāns 18. augustā bija ar spēcīgu un negaidītu uzbrukumu likvidēt angļu iznīcinātāju aviāciju jau uz zemes, lidlaukos, kas dotu vaļu vācu bumbvedējiem.
Kopumā no “Luftwaffe” puses operācijā tika iesaistīti vairāk nekā 2000 lidmašīnu, lielākoties bumbvedēji. Savukārt britu rīcībā bija nedaudz vairāk kā 1000 iznīcinātāju.
Vācieši “Visgrūtākajā dienā” zaudēja 100 lidmašīnu, bet briti – 136, no kurām 60 sašāva vai sabombardēja uz zemes. Par nepatīkamu pārsteigumu uzbrucējiem visi uz zemes likvidētie lidaparāti bija lielākoties novecojušas sakaru, glābšanas, apmācību un izlūklidmašīnas – visa iznīcinātāju aviācija bija laikus pacēlusies gaisā un gatava kaujai.
Varēja sacīt, ka morālā uzvara bija britu pusē. Viņi cīnījās augstākā mērā motivēti. Pat ja lidmašīnu notrieca, bija liela iespēja nolaisties ar izpletni savā zemē. Vāciešiem notriekšana nozīmēja nāvi vai nonākšanu pie ienaidnieka.
Šajā dienā britu kara aviācija zaudēja 30 lidotājus, kamēr vācu – 62, no kuriem 17 tika sagūstīti. Pēc 18. augusta nacistu aviācijas pavēlniekam Hermanim Gēringam nācās pārdomāt tādu operāciju lietderību. Viņš arī nolēma turpmāk vairs neizmantot slavenos pikējošos bumbvedējus “Ju 87” gaisa kaujās. Agrāk tos uzskatīja par zibenskara simbolu, taču zaudējumi virs Britānijas bija pārāk lieli.
