1940. gada 14. jūlijā. Notiek falsificētas “tautas parlamenta” vēlēšanas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem padomju okupētajās Baltijas valstīs vienlaikus sākās “tautas parlamentu” vēlēšanas – farss, kam Kremlī piešķīra lielu nozīmi kā svarīgam pasākumam, kam vajadzēja radīt iespaidu par Baltijas aneksijas legalitāti.
Vēlēšanu inscenējumā bija jātop institūcijām, kas ”lūgtu” Baltijas uzņemšanu PSRS. Vēsturnieku ieskatā, visticamāk, lēmums par “vēlēšanu” organizēšanu tika pieņemts Maskavā 28.–29. jūnijā, kad pie Staļina notika PSRS augstākās vadības sanāksme ar Vladimira Dekanozova (PSRS emisārs Lietuvā), Andreja Višinska (PSRS emisārs Latvijā) un Andreja Ždanova (PSRS emisārs Igaunijā) līdzdalību.
Pēc tam marionešu valdībām okupētajās zemēs tikai atlika dublēt Kremļa rīkojumu ar saviem lēmumiem. Balsot tika ļauts tikai par vienu sarakstu, un vēlēšanas notika stingrā vietējo kompartiju un PSRS emisāru kontrolē. Latvijas “Tautas Saeimas” gadījumā uzvara bija jānodrošina “Darba tautas blokam”.
Balsojumu it kā vēl neatkarīgajā valstī organizēja, pārkāpjot Satversmi un vēlēšanu likumdošanu, kas Kārļa Ulmaņa autoritārisma laikā bija apturēta, taču ne atcelta.
“Priekšvēlēšanu kampaņas laikā ļoti būtiski bija nevis tas, ko “Darba tautas bloks” solīja darīt, bet tas, ko viņi solīja nedarīt pēc vēlēšanām.
Pirmkārt, netika pieļauts, lai tiktu izvirzīti lozungi par Latvijas neatkarības iznīcināšanu un pievienošanu PSRS. Pats Višinskis 5. jūlijā publiski un draudīgi aprāja tos komunistus, kuri aizraujas ar “dažādām neprātīgām fantāzijām”.
Otrkārt, nekas netika teikts par gaidāmo padomju varas pasludināšanu.
Treškārt, iedzīvotāji tika mierināti, ka nekāda dramatiska privātīpašuma atsavināšana nenotiks.
Ceturtkārt, nekas netika teikts par gaidāmo katastrofālo agrāro politiku,” norāda vēsturnieks Aivars Stranga.
Vēlēšanu rezultātus falsificēja. Latvijas gadījumā par “Darba tautas bloku” skaitījās nobalsojuši 97,6% (Kuldīgā pat 100%).