1939. gada 6. septembrī. Neitralitātes zīmes Latvijas kuģiem 0
Pirms 80 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja, ka Rīgas ostā no rīta sākta Latvijas kā karā neitrālas valsts pazīšanas zīmju uzkrāsošana uz tvaikoņiem “Vienība” un “Everija”.
Rīgā ienākušo Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas kuģu korpusus šāda tipa neitrālo valstu pazīšanas zīmes jau bija redzamas. Latvijā darbi tika veikti pēc Jūrniecības departamenta vicedirektora, pilnvarotā kuģniecības lietās Kārļa Meinerta rīkojuma. Katram kuģim uz abiem sāniem pa vidu pieklājās uzkrāsot lielu Latvijas karogu un kuģa nosaukumu.
Valsts karogs tāpat bija jāuzzīmē uz brezenta, ko pārklāja vienai no kuģa kravas lūkām. Pirmajā gadījumā zīmes bija domātas, lai par kuģa piederību savlaicīgi informētu karotāju zemūdenes, otrajā – lidmašīnas. Jau tad avīzes atgādināja, ka Pirmajā pasaules karā neitralitātes zīmes īpaši nepalīdzēja.
Tās nepalīdzēja arī Otrā pasaules kara sākumā, kad vācieši Latvijas tirdznieciskajiem sakariem ar Angliju svarīgajā Ziemeļjūrā izvērta aktīvu zemūdeņu un aviācijas darbību. 1940. gada sākumā vācieši apgalvoja, ka gremdējot tikai tos neitrālo valstu kuģus, kurus konvojējot “sveši kara kuģi” vai arī apkalpes pirmās atklājot uguni. Taču tas nebija tiesa.
Jau oktobrī sāka aizturēt no Anglijas, un ne tikai, nākošos Latvijas, tāpat Igaunijas kuģus. To kravas konfiscēja.
Pirmo zaudējumu no vācu zemūdenēm Latvijas flote cieta 1940. gada 25. janvārī, kad Ziemeļjūrā torpedēja kuģi “Everene”, kas no Anglijas uz Latviju veda 6000 tonnas akmeņogļu un 50 tonnas elektrovadu Ķeguma HES vajadzībām.
Uzbrukums notika par spīti tam, ka “Everene” brauca ar iedegtām ugunīm un apgaismotu karogu.
