1939. gada 4. maijā. 100 metru tornis Vaļņu ielas galā 0
Pirms 80 gadiem laikraksts “Rīts” ziņoja, ka satiksmes ministrs Bernhards Einbergs piekritis grandiozās Pasta krājkases ēkas būvei Vaļņu ielas galā, pie 13. janvāra ielas.
Tai vajadzēja būt par vienu no Kārļa Ulmaņa iecerētās “vāciskās” un “žurku pilnās” Vecrīgas pārbūves elementiem.
Piecstāvu ēkā ar 100 metru augstu torni Vaļņu ielas pusē izvietotu Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa departamenta darba telpas un minēto krājkasi.
Plašajā pagrabā bija jāparedz vieta seifiem un vērtspapīru noliktavai, ietilpīgai garāžai, darbinieku ēdnīcas virtuvei un vēl patvertnei 250 personām. Pirmajā stāvā tikmēr plestos ap 600 kvadrātmetru liela operāciju zāle un vestibils, “kas atbildīs ēkas monumentālai arhitektūrai”.
Atbilstoši autoritārisma laika garam, vestibilā bija jāiezīmē “divas izcilas vietas piemiņas plākšņu un skulptūru novietnei”. Namam, kurš pilnībā vai daļēji segtu tagadējo Alberta laukumu, otrajā stāvā atrastos sēžu zāle un biroji.
“Priekšlasījumu un konferenču zāle atradīsies ēkas trešajā stāvā, kur iekārtos arī centrālo signalizācijas telpu, kancelejas telpas un noliktavas. Ceturtā stāvā atradīsies apdrošināšanas darbvedība, skolu krājkašu darbvedība, bibliotēka un lasītava, medicīniskās palīdzības telpas u. c. Ēkas piektajā stāvā telpas paredzētas darbinieku dzīvokļiem un rezerves arhīvam,” vēstīja “Rīts”.
Būvniecība bija jāsāk jau 1939. gada vasaras vidū, taču kara un okupācijas dēļ tālāk par būvdarbu vietas ierīkošanu netika. Visus padomju gadus šajā nolīdzinātajā Vecrīgas stūrī slējās vien sabiedriskā tualete ar grāmatveikalu vienā spārnā. Kopš 2018. gada stūri aizpilda jauna viesnīcas ēka, kuras būve sākās 2015. gadā.
