1939. gada 4. februārī. “Sportiskais varoņdarbs” 2
Pirms 80 gadiem Rīgā ASK laukumā sākās Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā, kuras turpinājās 5. februārī un kurās Eiropas meistara titulu pirmo reizi izcīnīja latvietis – Alfons Bērziņš. Bērziņa uzvara kopvērtējumā 500 m, 1500 m, 3000 m un 5000 metru distancēs bija viens no lielākajiem un saviļņojošākajiem pirmskara Latvijas sportistu panākumiem.
Pirmajā un otrajā distancē Bērziņš ieguva attiecīgi 2. un 3. vietu, bet abās garākajās uzvarēja.
Lai to paveiktu, viņam nācās spēkoties ar 20 ārzemju sportistiem no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas, Vācijas, Nīderlandes, kas bija ieradušies Rīgā. Bērziņa veikums tika novērtēts kā “sportisks varoņdarbs”. Tāda mēroga sacensības Latvijā bija sarīkotas pirmo reizi, tādēļ ne velti tās atklāja valsts vadītājs Kārlis Ulmanis. Publikas interese bija milzīga – avīzes apgalvoja, ka pirmajā dienā sacensības noskatījās 12 tūkstoši, otrajā – 18 tūkstoši skatītāju.
Ienākumi no biļetēm pārsniedza 25 tūkstošus latu.
“Jaunākās Ziņas” vēstīja, ka daļu tērēšot “ziemassporta plašākai propagandai”. Tā paša gada 18.–19. februārī pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos Bērziņš ieguva sudraba medaļu. Savukārt 26. februārī Oslo sarīkotās starptautiskās sacensībās, startējot sarežģītos atkušņa apstākļos, Alfons Bērziņš kopvērtējumā atkal bija pirmais.
