1939. gada 31. oktobrī. Molotovs aizstāv sabiedrotos 0
Pirms 80 gadiem PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un ārlietu komisārs Vjačeslavs Molotovs Augstākās padomes ārkārtas sesijā Maskavā uzstājās ar runu, kuru pēckara padomju gados “aizmirsa” un arī mūsdienu Krievijā nevēlas atcerēties.
Molotovs, skaidrojot PSRS ārpolitiskās orientācijas maiņu, mūsdienu skatījumā praktiski atmaskoja Staļina ārpolitiku Otrā pasaules kara sākumā:
“Ja runā par Eiropas lielvarām, Vācija [šobrīd] atrodas tādas valsts stāvoklī, kas tiecas pēc iespējami ātrākām kara beigām un miera. Bet Anglija un Francija, kuras vēl vakar protestēja pret agresiju, stāv par kara turpināšanu un pret miera noslēgšanu. Lomas, kā redzat, ir mainījušās.”
Molotovs paziņoja, ka Anglija un Francija īsteno pret Vāciju “kara kurināšanas politiku” un pilnīgi aplami, “jaucoties Vācijas iekšējās lietās”, gribot iznīcināt hitlerismu, kura ideoloģijai esot tādas pašas tiesības pastāvēt kā jebkurai ideoloģijai pasaulē: “To nevar iznīcināt ar spēku, ar to nevar tikt galā ar karu.”
Savukārt “stipra Vācija ir nepieciešamais noturīga miera priekšnosacījums Eiropā”. Tāpēc Anglijas un Francijas “valdošās aprindas”, pretojoties miera sarunām, veicot “imperiālistisku karu”. Tām nerūpot Polijas liktenis, kuras kā valsts pastāvēšana esot “pilnīgi izslēgta”, bet gan savu koloniju saglabāšana.
Šīs pašas tēzes Molotovs, Staļinam un pārējiem padomju dižvīriem klātesot, atkārtoja 6. novembra runā Maskavā saistībā ar “Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas” gadskārtu.
Atkal jau par kara izraisītājiem tika nosaukta Anglija un Francija, bet Polijas valsts nodēvēta par “dzīvotnespējīgu”.
