1939. gada 30. augustā. Kara nojausmas 0
Pirms 80 gadiem, pāris dienu pirms Otrā pasaules kara sākuma, Polija izsludina vispārēju mobilizāciju, kamēr Vācijas pusē turpinās sagatavošanās uzbrukumam, kas sākotnēji bija paredzēts jau 26. augustā. Vēlu vakarā sekoja Vācijas ultimāts Polijai, izvirzot pamatā teritoriālas prasības, bet izmantojot arī vācu minoritātes jautājumu Polijā. Zīmīgi, ka ultimātu nevis iesniedza Polijas vēstniekam, bet nolasīja Berlīnes radio. Šajā pašā dienā laikraksts “Rīts” ziņo par pastiprinātu rosību Rīgas lidostā: “Politiķu un diplomātu vietā tagad lidmašīnās vairāk lido saimnieciskie darbinieki, kā arī sievietes un bērni. (..) Uz Berlīni lidmašīna bija pārpildīta. Starp daudzajiem pasažieriem vāciešiem bija arī kāds latviešu žurnālists. Uz Varšavu turpina plūst ārzemēs dzīvojošo poļu straume, bet no Polijas mājup dodas visi tur dzīvojošie ārzemnieki, īpaši sievietes un bērni. Pasta un telegrāfa departaments vakar saņēmis no Bernes starptautiskā biroja paziņojumu, ka Polijas telegrāfa iestādes turpmāk vairs nepieņems privātas telegrammas šifrētā valodā. Polijas iestādes paziņojušas, ka, sākot ar vakardienu, pārtrauktas privātas telefona sarunas ar Katovicu un Gdiņu. Dzelzceļa satiksme notiek ar nelieliem traucējumiem, galvenā kārtā kara transportu dēļ Polijā un Vācijā. Jau sākot ar otrdienu, vilcieni uz Berlīni iet vienīgi caur Eidkūņiem. Kāds pasažieris, kas vakarrīt atgriezās Rīgā, stāsta, ka starp braucējiem no Berlīnes nav bijis neviena poļa. Viņš vilcienā sastapis gandrīz vienīgi latviešus, arī dažus Rīgas vāciešus, bet valstsvāciešu nav bijis neviena. Pasta satiksme ar Vakareiropu traucēta. Vakarvakarā nepienāca no Berlīnes un Londonas kārtējie pasta sūtījumi un laikraksti.”
