1939. gada 23. martā. Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu 0
Pirms 80 gadiem nacistiskā Vācija tikai nedēļu pēc Prāgas un Čehijas okupēšanas pievienoja sev arī Klaipēdu jeb vācu variantā Mēmeli un tai piegulošo Austrumprūsijas apgabalu.
Pēc Pirmā pasaules kara Klaipēda saskaņā ar Versaļas miera līgumu skaitījās Tautu Savienības pārvaldīts novads, kurā civilo varu īstenoja Francija. Izmantojot Rietumu sabiedroto samērā vienaldzīgo attieksmi pret šo zemi, 1923. gadā Lietuva tajā organizēja lietuviešu minoritātes sacelšanos un pievienoja 2656 kvadrātkilometru lielo Klaipēdas apgabalu sev autonomijas statusā.
1925. gadā no 140 tūkstošiem apgabala iedzīvotāju 72,5% bija vācieši, bet Klaipēdas pilsētā lietuviešu bija 11%. Nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers pēc nākšanas pie varas 1933. gadā nekad neslēpa, ka vēlas atgūt Klaipēdu.
1939. gada 20. martā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops mutiski izteica ultimātu Lietuvas kolēģim Jozam Urbšim, atteikuma gadījumā piedraudot ar bruņotu iebrukumu. 22. martā Lietuvas valdības delegācija izlidoja uz sarunām Berlīnē un 23. martā plkst. 1 naktī tika parakstīts attiecīgais dokuments.
Zīmīgi, ka Hitlers, pat negaidot sarunu iznākumu, jau kāpa uz bruņukuģa “Deutschland” klāja, lai triumfāli ierastos jauniegūtajā pilsētā.
“Brīvā Zeme” šajā dienā rakstīja: “Klaipēdas apgabala pievienošana Vācijai pašreizējā momentā nozīmē vairāk kā teritoriālu ieguvumu. Ar ātro rīcību Vācija pierādījusi, ka notikumi arī uz priekšu var risināties tādā virzienā, kā to grib Vācija, neraugoties uz lielo demokrātiju protestiem.
Vācu sabiedriskā doma ir, ka ar vakardienas notikumiem Hitlers vēl reiz esot pierādījis savu pārākumu un tā esot stāvokļa noteicējs. Vai arī citus jautājumus Hitleram izdosies nokārtot tādā pat miera ceļā, to, protams, vēl nevar apgalvot, bet vācieši domā, ka līdzšinējie notikumi pietiekoši skaidri apgaismojot Vācijas varenību.
Ja pēc Čehijas pievienošanas pirmā brīdī vācu sabiedrībai radījušas bažas Anglijas un Francijas reakcija, tad Klaipēdas pievienošana tagad esot devusi nomierinošu pretsvaru.”
