1939. gada 17. septembrī. PSRS ķeras pie Polijas dalīšanas 0
Pirms 80 gadiem 620 tūkstoši sarkanās armijas karavīru ar vairāk nekā 4700 tanku un ap 3300 lidmašīnu atbalstu pārgāja PSRS–Polijas robežu, lai sagrābtu savu daļu karā ar Vāciju nogurdinātās poļu zemes, ko tai atvēlēja 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktā un sekojošajās nacistu un staļiniskās PSRS sarunās. Polijai padomju uzbrukums bija negaidīts. Zuda jebkādas cerības noturēties valsts austrumos, lai organizētu pretošanos vāciešiem. Vismaz pašiem poļiem bija šķitis, ka tas vēl ir iespējams, kaut lielākā daļa kaujasspējīgo karaspēka daļu jau bija sakautas un izkliedētas cīņās ar vāciešiem. Polijas valdība un armijas pavēlniecība šajā pašā 17. septembrī šķērsoja Rumānijas robežu ar mērķi doties tālāk uz Franciju, lai darbotos trimdā. Karaspēkam pavēlēja kaujās ar PSRS neiesaistīties, bet atkāpties uz Rumāniju un Ungāriju. Jāatzīmē, ka 17. septembra vakarā arī Latvijas–Polijas robežu no tobrīd Polijai piederošā Viļņas apgabala puses kā bēgļi lielākā skaitā sāka pāriet poļu civilisti un tāpat karavīri. PSRS iesoļošana Polijā ar formālu ieganstu “ņemt aizsardzībā” tur esošās ukraiņu un baltkrievu “brāļu tautas” gan nenotika gluži bez kaujām, jo vairākās vietās poļu rezerves vienības pavēli nepretoties nesaņēma. Pretestību izrādīja tāpat robežsargi, policijas vienības un vienkārši patriotiski noskaņoti pilsoņi, kā tas notika Viļņā. Padomju armijas uzdevums bija ieņemt iepriekš ar Vāciju norunāto Polijas dalīšanas līniju, kas bija novilkta, izmantojot Narevas–Bugas–Vislas–Sanas upju līnijas. Tas tika izdarīts līdz 28. septembrim, kaut atsevišķās vietās poļu garnizoni pretojās līdz 6. oktobrim.
