1939. gada 17. jūnijā. Francija atsakās no senas tradīcijas – publiskā nāvessoda 0
Pirms 80 gadiem Francijā izpildīja pēdējo publisko nāvessodu – laukumā Senpjēra cietuma priekšā Versaļā giljotinēja sērijslepkavu Ežēnu Veidmanu.
Publikas “histēriskā uzvedība” pirms nāvessoda izpildes un tā laikā tomēr bija tik skandaloza, ka Francijas prezidents Albērs Lebrēns nekavējoties panāca, lai kopš Lielās franču revolūcijas laikiem gadsimtiem ierastā tradīcija tiktu pārtraukta kā tāda, kas neatbilst priekšstatiem par civilizētu sabiedrību.
Jau iepriekšējā vakarā Versaļā uz gaidāmo “izrādi” bija sapulcējušies ap 10 tūkstoši ziņkārīgo. Tie piepildīja un burtiski “izdzēra sausus” visus apkaimes krodziņus un viesnīcas, bet īpaši tos, kas atradās pie laukuma cietuma priekšā. Viņu sacelto troksni un ālēšanos cietuma kamerā dzirdēja arī notiesātais. Ap pulksten diviem naktī policija mēģināja atbrīvot laukumā vietu giljotīnas uzstādīšanai.
Iereibusī publika atteicās izklīst, sākās spiešanās un grūstīšanās, kuras laikā ievainojumus guva kāda sieviete. Vietu giljotīnai izbrīvēja tikai pēc papildspēku ierašanās. Nāvessods pēc tradīcijas bija jāizpilda, saulei lecot, taču to īstenoja ar 45 minūšu nokavēšanos, plkst. 4.32. Baumoja, ka vilcināšanās tomēr notikusi nevis blakusapstākļu dēļ, bet apzināti, lai iestātos vajadzīgais apgaismojums kvalitatīvu foto uzņemšanai laikrakstu vajadzībām.
Atradās arī tādi, kas centās izlīst cauri policijas apķēdējumam un iemērkt kabatlakatiņus sodītā asinīs. Turklāt izrādījās – kāds bija nāvessoda gaitu slepus caur logu filmējis. Versaļas scēnas bija tik šokējošas, ka premjerministrs Eduārs Deladjē jau 24. jūnijā parakstīja rīkojumu turpmāk nāvessodus izpildīt tikai ieslodzījuma vietās, prom no publikas.
