1939. gada 15. jūlijā. Jaunā Rīgas gaisa osta 0
Pirms 80 gadiem avīze “Latvijas Kareivis” informēja: “Šinīs dienās Rīgas gaisa ostā nobeigta jaunās administrācijas un pasažieru ēkas jaunbūve.
Ērtās un gaišās telpās jaunbūvētā namā vakar pārvietojās muitas un policijas pārstāvji, kā arī Pasta un telegrāfa departamenta Valsts gaisa satiksmes un ārzemju privāto gaisa satiksmes sabiedrības biroji. Jaunā ēkā sācis darboties arī restorāns gaisa ostas pasažieriem.”
Arī starpkaru laikā Rīga un tās lidosta Spilvē bija nozīmīgs tranzīta punkts gaisa satiksmē starp Eiropas rietumiem un austrumiem, kā arī Skandināvijas virzienā. 30. gadu beigās vasaras sezonā dienā no lidlauka pacēlās vai nolaidās astoņas lidmašīnas un tika apkalpoti ap 150 pasažieriem – tam laikam tas nebija slikts rezultāts.
Satiksmi uzturēja ar Berlīni, Helsinkiem, Stokholmu, Maskavu, Varšavu un Liepāju. Vajadzība pēc pieklājīgas lidostas celtnes Spilvē nobrieda jau 30. gadu sākumā. 1938. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta sāka celt funkcionālisma stila ēku.
Iekārtojuma ziņā jaunā lidosta tiešām bija tam laikam moderna. “Jaunā ēka varēs cienīgi nostāties blakus ikvienam Vakareiropas šādas ēkas paraugam,” apgalvoja avīzes.
Diemžēl ulmaņlaiku Spilves lidostas mūžs bija ļoti īss. Normālu tās darbu ļoti drīz pārtrauca Otrais pasaules karš, tad padomju okupācija, bet 1941. gada 22. jūnijā – jau pirmajā vācu – padomju kara dienā – jaunbūvēto ēku sagrāva vācu uzlidojumā.
Kara gados to sāka atjaunot, taču 1944. gada rudenī, vāciešiem atkāpjoties, saspridzināja vēlreiz. Atlikušās drupas novāca 50. gados, ceļot visiem labi zināmo staļinlaiku Spilves lidostu.
