1939. gada 11. oktobrī. Deportāciju sagatavošana 0
Pirms 80 gadiem PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Valsts drošības pārvaldes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivans Serovs parakstīja pavēli nr. 001223 par deportācijas sagatavošanu trijās Baltijas valstīs. Dokumentam ar nosaukumu “PSRS Iekšlietu tautas komisariāta rīkojums par kontrrevolucionāro personu apzināšanu Baltijas valstīs, neatkarīgi no konkrētiem pierādījumiem par viņu pretpadomju darbību” joprojām nav noņemts slepenības statuss, taču vēsturnieki nešaubās par tā eksistenci, jo atsauces uz Serova rīkojumu ir vēlākajos padomju represīvā aparāta dokumentos. Bieži vien Serova pavēle tiek jaukta ar tā saukto Serova instrukciju – proti, 1941. gada 21. janvārī izdoto instrukciju “Par kārtību, kādā veicama Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pretpadomju elementu izvešana”, kas jau tieši norādīja, kā tehniski izpildāmas 1941. gada 14. jūnija deportācijas. Paradoksāli, bet 1939. gada rīkojums tapa laikā, kad Latvija vēl bija neatkarīga valsts. Pat Staļins, kā uzskata, vēl nemaz nebija līdz galam izlēmis, ko darīs ar Baltijas valstīm, kuras tam “pienācās” saskaņā ar Molotova–Ribentropa paktu. Tomēr čekisti jau rīkojās apsteidzoši un izstrādāja vadlīnijas, kuras, brīdim pienākot, lika lietā. Tika norādīts, ka pie “kontrrevolucionāriem” pieskaitāmi nacionālo armiju virsnieki un instruktori, robežsargi, policisti, aizsargu organizācijas biedri un “baltgvardi”.
