1939. gada 10. martā. Solis pretim Molotova-Ribentropa paktam 0
Pirms 80 gadiem PSRS diktators Josifs Staļins Maskavā uzstājās ar XVIII Vissavienības komunistiskās partijas kongresa atklāšanas referātu, kas diplomātijas vēsturē iegājis ar tā ārpolitikai veltīto daļu – tā saukto Staļina “provācisko runu”.
Faktiski Staļins signalizēja nacistiskās Vācijas vadonim Ādolfam Hitleram, ka viņu vairs neinteresē sarunas ar Angliju un Franciju par irstošās kolektīvās drošības sistēmas saglābšanu Eiropā un tā vietā PSRS būtu gatava vienoties ar Vāciju, kura Maskavas acīs no šī brīža bija tāda pati kapitālistiska valsts kā jebkura cita.
Tas bija Staļina ārpolitikas pagrieziena punkts. Tālākie soļi bija pārāk “miermīlīgā” ebreja Maksima Ļitvinova atcelšana no ārlietu tautas komisāra amata maijā un Vjačeslava Molotova iecelšana, bet rezultāts: Molotova-Ribentropa pakts 1939. gada 23. augustā.
Kā par kompartijas XVIII kongresa Staļina runas būtību atzīmējis slavenais amerikāņu diplomāts Henrijs Kisindžers: “Viņš pauda savu apņemšanos saglabāt rīcības brīvību un jebkurā gaidāmajā karā Maskavas labo gribu pārdot tam, kurš solīs vairāk. Draudīgā frāzē Staļins brīdināja: “Jābūt uzmanīgiem un nedrīkst ļaut kara kurinātājiem ievilkt mūsu valsti konfliktos, jo viņi ir pieraduši grābt karstas ogles citu rokām.” Faktiski Staļins aicināja nacistu Vāciju piedāvāt savu cenu.”
Savukārt Angliju un Franciju, kas miera saglabāšanas Eiropā vārdā ar piesardzību, bet joprojām raudzījās uz PSRS kā potenciālo pretsvaru Hitleram, Staļins pēc būtības bija nosaucis par “kara kurinātājām”, kas vēlas “iegrūst” PSRS karā.
