1938. gada 7. jūlijā. Sāk celt Triju zvaigžņu torni 0
Pirms 80 gadiem būvuzņēmējs Ludvigs Neiburgs līdz ar Rīgas pils iekšējo pārbūvi sāka arī Triju zvaigžņu torņa celšanu, pilnībā to pabeidzot 1939. gadā.
Torni cēla pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, iecerot to par godu Latvijas valsts 20 gadu jubilejai kā akcentu “vecajai pilij” no laikiem, kad, kā bija sacīts Kārļa Ulmaņa vēlāk tornī iemūrētajā vēstījumā, “viņa vadītā latvju tauta sasniegusi tās vēsturē vēl nepieredzētu dzīves pilnību”.
Vārdu būvei deva jau pēc uzbūvēšanas 1939. gada 16. novembrī svinīgā aktā, kad trīs apzeltītās zvaigznes bija uzceltas smailē. Mūsdienās par to neiedomājamies, taču toreiz simbolisku nozīmi piešķīra arī tam, ka jaunais Triju zvaigžņu tornis bija pilī augstākais.
“Tas tādēļ, ka viņš celts Latvijas un latvju tautas gaišākā laikā,” skaidroja presē. Grūti sacīt, kādas bija torņa praktiskās funkcijas, taču to cēla tā, lai būvē varētu nonākt no greznās Svētku zāles, kas arī bija 30. gadu beigu pārbūves darbu rezultāts.
Kā zināms, padomju okupācijas vara bijušajā Latvijas Valsts prezidenta rezidencē iekārtoja Pionieru pili. Tai Latviju simbolizējošās trīs zvaigznes nebija vajadzīgas, tādēļ 1949. gadā torņa vainagojumu noņēma. Sākotnējā izskatā to atjaunoja 1997. gadā.
