1938. gada 29. septembrī. Rietumu liktenīgā kļūda Minhenē 0
Pirms 80 gadiem Vācija, Francija, Lielbritānija un Itālija parakstīja Minhenes vienošanos, saskaņā ar kuru vāciskā Čehoslovākijas daļa Sudetija tiek nodota nacistiskajai Vācijai.
Atdalīšanai vajadzēja notikt 1. oktobrī. Ādolfs Hitlers bija strikti iebildis pret Čehoslovākijas pārstāvju klātbūtni sarunās, tāpēc valdība Prāgā vienkārši tika nostādīta fakta priekšā.
Tās izpratnē pieņemt vai noraidīt notikušo bija “izvēle starp noslepkavošanu vai pašnāvību”.
Tomēr Rietumu sabiedrotās valstis, īpaši britu premjers Nevils Čemberlens, cerēja, ka Hitleram ar Austrijas un Sudetijas aneksiju pietiks.
Viņš būs apvienojis vācu apdzīvotās zemes un “nomierināsies”, bet Eiropa izvairīsies no jauna kara. Tie bija maldi, ko vēlāk nācās rūgti nožēlot.
Pirmo nedēļu miera eiforija ātri izklīda, kad Hitlera agresīvā retorika nemazinājās un kļuva skaidrs, ka prasībās sekos turpinājums.
“Te vispirms katram skaidrs, ka Vācija tagad izvirzījusies Eiropas politisko spēku pirmajās vietās. Francija un Anglija neiedrošinājās sākt cīņu par tām pozīcijām, kuras Vācijai atņēma pasaules kara laikā. Skaidrs, ka arī turpmāku mērķu sasniegšanai Vācija izlietos visu savu spēku, pie kam nav redzama nekāda koalīcija, kas varētu Vācijai stāties pretim,” tajās dienās no Berlīnes ziņoja “Brīvās Zemes” korespondents.
Naivi skanēja laikraksta padoms, ko tagad darīt Latvijai: “Būsim neitrāli un priecāsimies par to, ka mūsu tālredzīgie valstsvīri pašos valsts sākumos pratuši pasargāt mūsu valsti no citu valstu vēlākām pretenzijām, vai tas būtu teritoriālā vai nacionālā plāksnē.”
