Pirms 80 gadiem Brocēnos sāka darbu jaunuzbūvētā cementa fabrika, ko tolaik gan sauca firmas dibinātāja vārdā par Šmita cementa fabriku. Uzņēmums ražošanas ciklu uzsāka pakāpeniski, un pirmā produkcija pie patērētājiem aizceļoja tikai maija sākumā. Projekts tapa sadarbībā ar pieredzējušu dāņu firmu, kas visā pasaulē jau bija uzcēlusi vairākus simtus tamlīdzīgu uzņēmumu, taču Brocēnu cementa fabrika skaitījās viena no modernākajām cementa fabrikām pasaulē. Izejvielu ieguves, transportēšanas un pašas cementa ražošanas procesi bija ne vien mehanizēti, bet arī daļēji automatizēti. Jaunās fabrikas iecerētā jauda bija 120 tūkstoši tonnu portlandcementa gadā, kas atbilda tā laika patēriņam Latvijā. Uz katru fabrikas strādnieku gadā pienācās 1200 saražotu cementa tonnu. Cementa dedzināšana ap 1500 grādu temperatūrā notika 85 metrus garā, vairāk nekā metru diametra rotācijas krāsnī, ko uzskatīja par galveno “tehnikas brīnumu” šajā uzņēmumā. Fabrikai bija sava spēkstacija. Nepieciešamo elektroenerģiju tajā ražoja divi dīzeļģeneratori. 1939. gadā Brocēnos sāka arī šīfera jumta plākšņu izlaidi. Firmas dibinātājs Karls Šmits pirmo cementa fabriku bija uzcēlis Iļģuciemā 1866. gadā, bet tā sākumā izmantoja ievestās izejvielas, kamēr Brocēnos cementu ražoja no vietējā Latvijas kaļķakmens. Bagātīgās iegulas Cieceres ezera krastā bija iemesls, kādēļ jauno fabriku uzbūvēja tieši tur. Arī ražošanas procesam nepieciešamo mālu varēja iegūt turpat apkaimē.