1938. gada 10. jūnijā. Izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam 2
Pirms 80 gadiem “Valdības Vēstnesī” izsludināja ideju konkursu par labāko projektu Uzvaras laukuma iekārtošanai Pārdaugavā. Uzvaras laukumam tagadējā Uzvaras parka vietā vajadzēja “būt par atjaunotās Latvijas uzplaukuma laikmeta monumentālu dokumentējumu”.
Īpašajai komisijai valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa vadībā principā bija skaidrs, kādiem objektiem tajā vietā jāatrodas, taču panākt pēc iespējas izdevīgāku šo objektu izkārtojumu jau bija konkursa dalībnieku uzdevums.
Pirmkārt, bija noteikts, ka laukumā jāievietojas 400×200 metru plašam laukam karaspēka parādēm un tribīnēm publikai. Parāžu laukumu varētu izmantot arī “tautas svētkiem”; tam bija jāspēj uzņemt ap 200 tūkstošus ļaužu.
Laukuma vienā galā bija jāparedz vieta estrādei. Līdzās iecerēja “Centrālo stadionu” ar 25 tūkstošiem sēdvietu. Stadiona centrā atrastos futbola laukums ar 400 m skrejceļu apkārt un visu nepieciešamo vieglatlētikas sacensībām.
Vēl kompleksā būtu četri basketbola, četri volejbola un četri tenisa laukumi, segta šautuve, velodroms ar tribīnēm, mazāki sporta laukumi bērniem un 25×15 metru brīvdabas peldbaseins. Airēšanas sacensības notiktu Āgenskalna līcī.
Vērienīgās ieceres elementi tāpat bija “sporta un sanāksmju pils” un kāda “piemiņas celtne”. Tajā pašā laikā Uzvaras laukums tiktu apzaļumots un “visumā tam būtu parka raksturs” ar izpriecu un atpūtas parka iezīmēm.
Laukumam klājās būt ērti pieejamam no galvenajām ielām un Torņakalna stacijas. Nākotnē bija paredzēts attiecīgi pārbūvēt apkaimes kvartālus, taču šos sapņus, tāpat kā paša Uzvaras laukuma veidošanu, pārtrauca Otrais pasaules karš un okupācija.
