Pirms 80 gadiem, 1934. gada 4. jūlijā, kļuva zināms, ka igauņu ūdenslīdēji pie Vormsi salas atraduši angļu tvaikoņa ”Serbino” vraku, no kura izcelts Rīgā reiz stāvējušais piemineklis Pēterim I.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Trīs tonnas smago cara jātnieka statuju, kā zināms, uzstādīja 1910. gadā. 1915. gada vasarā, vācu armijai tuvojoties, Krievijas varasiestādes pavēlēja evakuēt no Rīgas visu vērtīgāko. ”Serbino” iekrāva rūpnīcu iekārtas, baznīcas zvanus, bet no postamenta nocelto Pēteri I Daugavmalā nogādāja ar 26 zirgiem. Kuģis uzņēma kursu uz Pēterburgu, taču pie Igaunijas krastiem to torpedēja vācu zemūdene. Latvijā tikmēr teju 20 gadu dominēja uzskats, ka Pēteri I kaut kur nozūmējuši vācieši. Igauņu ūdenslīdēju uzņēmums gan zināja, ko darīt ar metālietilpīgajiem Rīgas zvaniem un darbagaldiem, taču bronzas pieminekli piedāvāja iegādāties Rīgai. Pilsēta jūlija beigās to izjauktā veidā arī nopirka par 13 tūkstošiem latu kā ”tūristu pievilkšanas līdzekli”.