Pirms 80 gadiem, 1934. gada 12. septembrī, Baltijas valstu ārlietu ministri Ženēvā parakstīja “Saprašanās un sadarbības līguma starp Latviju, Lietuvu un Igauniju”, vienošanos, kas pazīstama kā “Baltijas antante”.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Tas bija pirmais nopietnais baltiešu mēģinājums, diemžēl novēlots, apvienot spēkus, lai kopīgi risinātu savstarpējo attiecību un ārpolitiskās problēmas. Slepenā deklarācijā Latvija un Igaunija arī norobežojās no Polijas un Lietuvas strīda par Viļņas apgabalu, kas tik ilgi bija aizkavējis ne tikai Baltijas valstu, bet visa reģiona ciešāku sadarbošanos, lai pretotos lielākajam drošības draudam Austrumeiropā – Vācijai un PSRS. Diemžēl tālākie notikumi liecināja, ka neitralitāti pasludinājušās Baltijas antantes valstis, 1938. – 1940. gadā saduroties ar reālām briesmām savai suverenitātei, nekādi nespēja palīdzēt ne pašas sev, ne arī viena otrai.