1933. gada 6. janvārī. Zvaigznes diena Rīgā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Rīgā, kā tas pirmskara periodā allaž bija vērojams, Zvaigznes dienā notika vairāku tūkstošu pareizticīgo gājiens no pareizticīgo katedrāles Brīvības bulvārī uz Daugavmalu Turgeņeva ielas galā, kur īpašā krusta veidā izcirstā aliņģī pareizticīgo bīskaps rituāli svētīja Daugavas ūdeņus – izpildīja Bībeles sižetā balstīto ceremoniju, kas pazīstama kā “Jordānas svētīšana”.
Gadskārtējais masu pasākums piesaistīja arī ziņkārīgo pūļus. Jāatgādina, ka pirmskara Latvijā starp pareizticīgajiem bija ļoti daudz latviešu, tāpat baznīcas vadība lielā mērā atradās latviešu garīdznieku rokās, kur īpašu cieņu un popularitāti baudīja Latvijas pareizticīgo arhibīskaps Jānis Pommers (1876–1934).
Daugavas ūdeņu svētīšana vienmēr tika atainota presē. “Jaunākās Ziņas” par togad vērojamo rakstīja: “3000 pareizticīgo devās slēgtā gājienā uz Daugavu, Krasta ielā. Daugava šogad nav aizsalusi – tikai vižņu pilna. Tādēļ iebūvēti steķi. Gājiens apstājās Daugavmalā, kur garīdznieki noturēja svinīgo aizlūgumu. Pēc tam arhibīskaps J. Pommers kopā ar citiem garīdzniekiem uzgāja uz steķiem. Viņš iemērca svēto krustu ūdenī, izvilka un noskūpstīja.
Tad ar plaša krusta kustību svētīja tautu. Kad garīdznieki atstāja steķus, pie tiem vienā mirklī saskrēja tauta. Kāds pussimts policistu izveidoja vairākas ķēdes un pūli noturēja. Vienu smēlēju iegrūda ūdenī, kur dabūja svētību līdz ādai. Vēlāk tauta tomēr nomierinājās un gāja pēc svētā ūdens kārtīgā rindā. Pēdējiem nācās gaidīt vairākas stundas. (..)
Dažs svēto ūdeni turpat dzēra, cits mazgāja seju, pat visu galvu. Eglītēm, kas bija saspraustas gar steķiem, dažos mirkļos noplēsa visus zarus. Arī tiem esot talismana spēks. Tauta nāca pie aliņģa līdz vēlam vakaram.” Parasti lēsa, ka pēc svētītā ūdens uz Daugavu šajā dienā devās vismaz pārdesmit tūkstoši ticīgo.
