Pirms 80 gadiem, 1933. gada 24. janvārī, “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Vakar Rīgā notika savāds gadījums ielu dzelzceļa 12. līnijas tramvaja vagonā nr. 221. Vagonā, braucot no Šmerļa, kāds 10 gadus vecs skolnieks pakaļējā vagona galā ar mēli gribēja palaizīt apsalušo misiņa stabiņu.

Lasītākie

Kokteilis

Kā zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

Kokteilis

Aunam olu kultenis, Vēžiem – mīksti vārītas. Kāda veida brokastu olas ir atbilstošas tavai zodiaka zīmei

Lasīt citas ziņas

Bet, tikko stabiņam pielika mēli, tā cieši pielipa. Skolnieks, redzēdams, ka nevar vairs mēli atraut no stabiņa, iekliedzās un sāka raudāt. Uztraukušies braucēji un konduktors nezināja, ko iesākt, jo baidījās, ka nenorauj mēli. Konduktors brauca līdz tramvajnieku tējasbūdai, kur dabūja siltu ūdeni un sāka to liet tik ilgi uz mēles, kamēr tā atkusa. Skolnieks, atsvabinājies no briesmām, izlēca un aizbēga.” Konduktors bija rīkojies tieši tā, kā mūsdienās līdzīgās situācijās rekomendē mediķi. Smagākos “Rīgas ieraudzīšanas” gadījumos strauji atraut galvu nedrīkst, jo daļa mēles var palikt pie metāla.