Latvijas vēsturē pretrunīgi vērtētais V. Ozols (1895–1949).
Latvijas vēsturē pretrunīgi vērtētais V. Ozols (1895–1949).
Arhīva foto

1933. gada 17. martā. Draudi Latvijas demokrātijai 5

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem pēc sociāldemokrātu ierosinājuma Saeimā debatēja jautājumu par labējo nacionālradikāļu organizācijām, kuras būtu jāslēdz kā Latvijas demokrātijai naidīgas. Pirmkārt tās bija Latvijas Nacionālistu partija, “Ugunskrusts” un “Leģions”. Pēdējo turēja aizdomās par valsts apvērsuma gatavošanu. Vēl nopietnāk uztvēra jautājumu par draudiem, ko valsts drošībai rada Latvijā dzīvojošie Vācijas pilsoņi, Ādolfa Hitlera un nacionālsociālisma piekritēji. Tos rosināja izraidīt no Latvijas. Sēde izsauca lielu sabiedrības interesi. Publikai domātās vietas Saeimas zālē bija piepildītas. Pirmais ar ziņojumu uzstājās sociāldemokrāts Bruno Kalniņš. Viņš paziņoja, ka atvaļināto latviešu karavīru organizācija “Leģions” esot fašistiski orientēta, saņemot finansējumu no ārzemēm, noturot slepenas sapulces par apvērsuma organizēšanu un jau dalot amatus. 1932. gadā dibināto “Leģionu” vadīja vairāki atvaļināti virsnieki, Neatkarības kara varoņi un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, no kuriem pazīstamākais bija pulkvedis – leitnants Voldemārs Ozols. “Leģionu” jau uzmanīja Latvijas Politpārvalde, no kuras materiāliem mūsdienās zināms, ka tajā bijuši ap pussimts biedru, kas tiešām sprieduši par Saeimas nama ieņemšanu. Tomēr Bruno Kalniņa teiktais par “Leģionu” bija pārspīlēts – vēsturnieku ieskatā šai organizācijai toreiz nebija potenciāla bruņotam apvērsumam un drīzāk varēja runāt par grupu huligāniski noskaņotu neapmierināto, no kuriem dažs uzturējis aizdomīgus sakarus ar komunistu pagrīdi.

Sēdē emociju un kaislību netrūka. Tostarp labais spārns pārmeta “zociķiem”, ka tie gan uzbrūkot labējiem radikāļiem, taču klusējot par kreisajiem. Debates ilga līdz pusnaktij, kad ar balsu vairākumu Saeima pieņēma lēmumu uzdot valdībai: “Izraidīt no Latvijas visus Latvijas demokrātiskai republikai naidīgus fašistus – ārzemniekus un slēgt viņu organizācijas. Slēgt visas Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas – Latvijas Nacionālistu partiju, biedrības “Ugunskrusts” un “Leģions” un citas līdzīgas fašistu organizācijas un viņu laikrakstus.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.