1933. gada 13. martā. Vācijā nodibina Tautas izglītības un propagandas ministriju, kuras priekšgalā nostājās Jozefs Gebelss 16
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem, pēc tam kad vara Vācijā praktiski pilnībā atradās Ādolfa Hitlera nacionālsociālistu rokās, tika nodibināta Tautas izglītības un propagandas ministrija, kuras priekšgalā nostājās Jozefs Gebelss. Pirms tam viņu pārsvarā pazina tikai kā Hitlera priekšvēlēšanu kampaņu organizētāju un masu pasākumu scenāristu.
Ne Vācijā, ne arī kur citur pasaulē tāda propagandas ministrija vēl nebija pieredzēta, tādēļ citās zemēs, arī Latvijā, lauzīja galvu, ar ko gan tā nodarbosies. Uzskatīja, ka galvenais uzdevums būs popularizēt vācu kultūru un veidot Vācijas tēlu ārzemēs. Ministrija pārņēma radio, kino jomu, teātrus, muzejus.
Par preses pakļautību sākotnēji atzīmēja, ka “jautājums vēl ir atklāts”. Tomēr Gebelsa ministrija jau nākamajos mēnešos ieguva faktiski neierobežotu kontroli pār visu, kas attiecās uz kultūras un mediju dzīvi Vācijā. Par iedarbīgākajiem masu ietekmēšanas līdzekļiem Gebelss, kuru vēlāk par propagandas ģēniju atzina pat viņa ienaidnieki, uzskatīja kinofilmas un radio.
Uz šīm jomām lika uzsvaru uzreiz, un tādēļ viens no pirmajiem Tautas izglītības un propagandas ministrijas darbiem bija gādāt par tā sauktajiem tautas radio – lētiem radiouztvērējiem, kurus varēja iegādāties katra mājsaimniecība, tādējādi nodrošinot arī nacistu propagandas iekļūšanu burtiski katrā mājā.
Aprīlī Gebelsa un viņa ministrijas vadībā tika organizēts ebreju veikalu boikots, maijā – “kaitīgo” grāmatu dedzināšanas akcijas, kuras paveica ar nacionālsociālistiski noskaņotu augstskolu studentu rokām. 1933. gada beigās Gebelsa ministrija sāka izstrādāt kultūras programmu vācu strādnieku atpūtas un brīvā laika pavadīšanas organizācijai “Kraft durch Freude” (“Spēks caur prieku”), tādējādi uzsverot nacistu rūpes par strādnieku šķiru.
Tomēr īstais darbalauks propagandai pavērās pēc Otrā pasaules kara sākuma.
