Pirms 80 gadiem, 1933. gada 12. novembrī, Vācijā notika Reihstāga ārkārtas vēlēšanas, kas atgādināja Padomju Savienībā ierasto Augstākās padomes vēlēšanu farsu.

Lasītākie

Donalda Trampa atbilde uz jautājumu, par ko nevienam nav šaubu, pārsteidz pat pašus amerikāņus 44

Kokteilis

Pusdienu ceļvedis: ko vislabāk ēst pusdienās atbilstoši tavai zodiaka zīmei

RAKSTA REDAKTORS

“Ukraiņi man vienmēr ir teikuši – ja mums būs kāda šmuce, viņi būs klāt.” Saruna ar Jāni Slaidiņu par to, kā karš Ukrainā ir mainījis viņa dzīvi 44

Lasīt citas ziņas

Ādolfs Hitlers un viņa Vācijas Nacionālsociālistiskā strādnieku partija jau kontrolēja politisko dzīvi valstī. Visas citas partijas, izņemot nacistisko, bija aizliegtas, tāpat kā jaunu dibināšana. Līdz ar to vēlēšanās uzstājās tikai nacistu saraksts un daži “vieskandidāti” no pilsoniskajām partijām.

Nacionālsociālisti ieguva 92% balsu. Reihstāgā nacistiem tagad pienācās 661 vieta, tajā skaitā 22 no “vieskandidātiem”. Parlaments bija kļuvis lieks. Vienlaikus ar vēlēšanām notika referendums par Vācijas izstāšanos no Tautu Savienības. Tajā “jā” Hitlera priekšlikumam teica 95% vāciešu. Demokrātiskās Eiropas presei nācās konstatēt, ka daudzpartiju sistēma Vācijā ir mirusi un vācieši izšķīrušies par labu “lielgabaliem un tankiem”.